Roberts Kupcis
Biedrībai sākās jaunais darba periods, kad pie mums parādījās Igors Parastajevs. Viņš mums paziņoja, ka viņa vectētiņš Roberts Kupcis bija latvietis, un mēs uzreiz bez šaubām atpazinām savu cilvēku.
Igors mūs iepriecināja ar milzīgu relikviju skaitu, kuras glabājās ģimenē – ar fotogrāfijām, dokumentiem par dzimšanu (neapšaubāmi Latvijā), kristībām, izglītību, dienestu cara armijā Japānas-Krievijas kara laikā, kā arī ar darba grāmatiņu un tml. Katru reizi, kad viņš viesojās biedrībā, Igors atnesa arvien jaunas Roberta Kupča publikācijas. Viņš arī atrada vectētiņa apbalvojumus. Mēs visi apmeklējām Roberta Kupča kapu Kukijā. Igors Parastajevs iepazīstināja mūs ar saviem bijušajiem klasesbiedriem, ar kuriem viņš draudzējas vēl joprojām. Šie cilvēki atceras mūsu ievērojamo tautieti!
Vislielākais entuziasts, mūsu biedrības pētnieks Nonna Gabilaja uzreiz devās uz bibliotēkām un arhīviem, rezultātā atrodot ap sešdesmit Roberta Kupča publikāciju par farmaceptiku, Gruzijas minerālūdeņiem un ārstnieciskajām dūņām, ķīmisko medicīnas ekspertīzi. Mēs arvien vairāk pārliecinājāmies, ka Roberts Kupcis nav parasts cilvēks, bet izcils zinātnieks, kurš visu savu talantu atdeva Gruzijas zinātnei un deva Gruzijas ūdeņiem piedēkli “minerālie”, atklājot ceļu pie daudzajiem Gruzijas kūrortiem – Boržomi, Chaltubo, Sairme.
Meklējot papildus informāciju bibliotēkās, mēs uzzinājām, ka ir kāds gruzīnu pētnieks, kurš savu zinātnisko darbu saista ar Robertu Kupci. Tas ir Gruzijas Tehniskās universitātes profesors Rezo Shiladze. Tas ir brīnums! Liktenis saveda mūs kopā ar cilvēku, kurš zināja par Roberta Kupča visu, vai nu gandrīz visu!
Mūsu dzīves jaunie tirgus apstākļi pavisam neveicināja mūsu materiālo labklājību, bet ar naudu mums vienmēr ir bijušas problēmas. Tad mūsu priekšsēdētāja sāka aktīvi meklēt sponsorus. Uzņēmumā “Bordžomi” uzskatīja, ka dalība šajos pētnieciskajos darbos neveicinās uzņēmuma produkcijas pārdošanas apjomu, un atturējās no sadarbības ar mums. Tomēr atsaucās Latvijas farmācijas kompānija GRINDEX, kura jau ir biznesa darīšanas Gruzijā. Arī Latvijas Īpašu uzdevumu ministra integrācijas lietās sekretariāts pauda atbalstu, un mēs saņēmām nelielu, bet mums pietiekamu projekta finansējumu.
Regīna Jakobidze sāka meklēt iespējamus partnerus Latvijā, jo nevar būt tā, ka Latvijā par Roberta Kupci neko nezina. Atradām ļoti daudz interesantu informāciju un iespējamos partnerus pētnieciskajā darbā. Visupirms tā ir Medicīnas Akadēmija, kuru pašlaik Latvijā sauc par Rīgas Stradiņa universitāti. Farmācijas fakultātes darbinieki, it īpaši dekāns, izteikuši savu vēlmi sadarboties ar mums. Patiesu entuziastu atradām Latvijas Farmācijas muzejā. Tā ir Baiba Mauriņa. Viņa ne tikai daudz ko zina, bet arī ir gatava veltīt veselu paragrāfu Robertam Kupcim savā maģistra darbā. Mums izdevās arī ieinteresēt Latvijas televīziju, viņi ir gatavi uzņemt filmu par mūsu Robertu Kupci.
Avesolieši sagatavo konferenci, kas tiek veltīta Robertam Kupcim, kurā piedalīties ir aicināti zinātnieki no Latvijas un, protams, Gruzijas, kā arī visi tie, kurus interesē Gruzijas zinātnes vēsture, kā arī latviešu diaspora Gruzijā. Tiek plānots, ka konference notiks 2007. gada 16. un 17. novembrī. Savukārt Latvijas Republikas Vēstniecība Gruzijā sola palīdzēt šajā darbā. Šo konferenci mēs veltīsim Latvijas Neatkarības dienai (18. novembris)!
Izmantojot mūsu mājas lapu, mēs aicinām sadarboties visus cilvēkus – kā zinātniekus, tā arī parastus cilvēkus, kuri kaut ko zina par mūsu izcilu tautieti, kas atdeva visu savu dzīvi un talantu Gruzijai.
